🇷🇺 Krievijas nedēļas apskats

Ungārija izraida 10 Krievijas diplomātus par „nepieņemamu darbību"

Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna 2026. gada 8. septembrī paziņoja, ka Budapešta izraida 10 Krievijas diplomātus, jo tie Ungārijā veikuši „no Vīnes konvencijas viedokļa nepieņemamu darbību"; par lēmumu Krievijas puse ir informēta. Ministre norādīja, ka izraidīšana „aizsargā valsts drošību un suverenitāti", vienlaikus Ungārijas ĀM uzsvēra, ka diplomātisko attiecību ar Krieviju pārtraukšana nav paredzēta. Paziņojums tika publicēts ministres Facebook kontā (pieder Meta, kas Krievijā atzīta par ekstrēmistisku un aizliegta).

Lavrovs piedāvā visu Ukrainu pārvērst par „bufera zonu”

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 8. septembrī intervijā Pirmā kanāla raidījumam „Lielā spēle” izteica priekšlikumu, ka pēc konflikta beigām visai Ukrainai jākļūst par „bufera zonu”. Atbildot uz jautājumu par garantijām, ka karadarbība neatsāksies pēc 25 gadiem, viņš sacīja: „Visi spriež, ka Krievijai ir nepieciešama „bufera zona”. Lai Ukraina kļūst par šo buferi.” Kommersant atgādina, ka prezidents Vladimirs Putins pirmoreiz ierosināja izveidot „sanitāro zonu” uz robežas ar Ukrainu 2023. gada jūnijā, taču šādas zonas precīzās robežas nekad nav izsludinātas.

Putins un Tramps telefonsarunā pārrunā Vitkofa un Kušnera vizīšu rezultātus

Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Donalds Tramps 8. septembrī telefonsarunā apsprieda ASV sarunvedēju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera nedēļas nogalē notikušo braucienu uz Maskavu un Kijivu iznākumus. Kremlis sarunu nodēvēja par „konstruktīvu un visai atklātu", bet amerikāņu emisāru vizīti Maskavā novērtēja „ar plusa zīmi", norādot, ka Putins uzsvēris — Krievijas varasiestādēm „nav ne prātā nekādu agresīvu plānu attiecībā uz Eiropu". Komentārā „Kommersant" Nacionālās pētniecības universitātes „Augstākā ekonomikas skola" eksperts Georgijs Asatrjans divu kodolvalstu līderu sarunu novērtēja kā pozitīvu parādību un pašreizējos diplomātiskos pasākumus ieskaitīja Maskavas aktīvā.

Kremlis paaugstina gubernatoriem vēlēšanu mērķus, lai gan „Vienotās Krievijas" reitingi krīt

Prezidenta administrācija negaidīti paaugstinājusi reģionu amatpersonām noteiktos KPI par „Vienotās Krievijas" rezultātu Valsts domes vēlēšanās: reģionos ar vidēju atbalstu varai — no 45% uz 47%, bet reģionos ar „augstāku mobilizācijas pakāpi" — no 50% uz 52–53%, valsts mērogā gaidot „vairāk nekā 50%". Vēl jūlijā Meduza ziņoja par mērķu pazemināšanu (no 55% uz 50% valsts līmenī) benzīna trūkuma, cenu kāpuma un kara noguruma dēļ. Divi vietnieki iekšpolitikas jautājumos un politikas tehnologi Meduzai norādīja, ka pieaugums saistīts ar Putina aktīvu iesaisti kampaņā — viņš 22. augustā uzstājās „Vienotās Krievijas" kongresa otrajā posmā un tikās ar partijas saraksta pirmajiem pieciem kandidātiem —, kā arī ka mērķi nāksies pildīt, palielinot korporatīvo mobilizāciju un krāpšanās apjomu, ko avoti sauc par „korekciju".

CVK atceļ komunista Nikolaja Bondarenko reģistrāciju Valsts domes vēlēšanās

Centrālā vēlēšanu komisija 2026. gada 7. septembrī atcēla KPFR kandidāta Nikolaja Bondarenko reģistrāciju Valsts domes vēlēšanās, par to paziņoja partijas preses dienests. Pamats bija augustā piespriests administratīvais sods pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 20.3. panta par ekstrēmistiskas simbolikas demonstrēšanu — Bondarenko tika pierēķināta Alekseja Navaļnija portreta publikācija telegram kanālā „Live Бондаренко", ar kuru viņš, pēc paša vārdiem, neesot bijis saistīts; apelācijas tiesa sodu atzina par likumīgu. Bondarenko, bijušais Saratovas apgabala deputāts un YouTube bloga „Deputāta dienasgrāmata" autors ar vairāk nekā diviem miljoniem sekotāju, kandidēja ar pirmo numuru KPFR sarakstā teritoriālajā grupā Nr. 16 (Permas novads un Udmurtija).

Aizturēts Iekšlietu ministrijas ģenerālis un „Jevrotrans" vadība par degvielas piesavināšanos

Krievijas IeM 7. septembrī paziņoja par Maskavas apgabala IeM ģenerālmajora Sergeja Maļkova aizturēšanu aizdomās par ministrijai piederošas motordegvielas izzagšanu; lietā figurē arī PAO „Jevrotrans" direktoru padomes priekšsēdētājs Igors Martišovs un trīs viņam pakļauti augstākā līmeņa vadītāji, kā arī Saimnieciskā un servisa nodrošinājuma centra vadītājs Aleksejs Sujarovs un nodaļas vadītāja Anna Levina. Ierosināta krimināllieta pēc Kriminālkodeksa 160. panta 4. daļas (piesavināšanās vai izšķērdēšana organizētā grupā vai sevišķi lielā apmērā), kas paredz līdz 10 gadiem cietumā; trīs „Jevrotrans" vadītāji jau apcietināti, bet Maļkovs, Sujarovs un Levina atbrīvoti no dienesta iekšlietu struktūrās. Notikums sakrīt ar degvielas tirgus saspīlējumu — 3. septembrī vicepremjers Aleksandrs Novaks atzina 92., 95. un 98. markas benzīna deficītu, norādot uz benzīna eksporta aizliegumu līdz 2027. gadam un NPZ atjaunošanu.

Kremlis: Putins pavēlējis uz trim dienām pārtraukt triecienus Kijevai ASV sarunu laikā

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs 5. septembrī paziņoja, ka Vladimirs Putins pavēlējis no šīs dienas pusnakts uz trim dienām apturēt triecienus Ukrainas galvaspilsētai Kijevai. Peskovs pauda, ka pauze ir saistīta ar sagatavošanos sarunām ar ASV pārstāvjiem un to norisi. Tajā pašā dienā Maskavā ieradās ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, ar kuriem Putinam bija paredzēta tikšanās Kremlī sestdien.

Bloomberg: Krievija plāno pastiprināt triecienus visu ziemu, nopietnas sarunas — ne agrāk kā 2027. gadā

Bloomberg avoti ziņo, ka Donalda Trampa sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera 5. septembra vizīte Maskavā nav devusi progresu miera sarunās un ka Krievija tuvākajos sešos mēnešos plāno pastiprināt triecienus Ukrainas enerģētikas un siltumapgādes infrastruktūrai, kā arī hibrīduzbrukumus un politisko iejaukšanos Eiropā. Pēc avotu teiktā, Vladimirs Putins nav mīkstinājis savu nostāju un rēķinās, ka nākamajā pavasarī atradīsies spēcīgākās pozīcijās, savukārt nopietnas sarunas nav gaidāmas pirms nākamā gada. Vizītes laikā Putins bija noteicis trīs dienu pauzi triecienos Kijivai, bet 8. septembrī uzbrukumi tika atsākti.

Krievija Ēģiptes aviosalonā izrāda eksporta iznīcinātāju Su-57E ar jaunu vadāmo ieroču komplektu

8. septembrī atklātajā Ēģiptes aviosalonā Krievijas ekspozīcijas galvenais eksponāts ir piektās paaudzes eksporta iznīcinātājs Su-57E, kas statiskajā stāvvietā demonstrēts ar jaunu bruņojuma komplektu — „gaiss—gaiss" un „gaiss—virsma" raķetēm un mazpamanāmiem spārnotajiem lidaparātiem, kā arī iekļauts lidojumu programmā. Atsevišķi tiek izcelti no Su-57 palaižamie bezpilota aparāti no S-71 saimes un mazgabarīta spārnotā raķete „Banderole". „Rosoboroneksport" izstādē rāda arī modernizēto Jak-130M, triecienhelikopteru Ka-52E, ko Ēģipte jau ekspluatē, plašu bezpilota aparātu klāstu un pret droniem orientēto stacionāro zenītraķešu un artilērijas kompleksu „Pancir-SMD-E".

Brent nafta tuvojas 100 dolāriem par barelu uz Tuvo Austrumu eskalācijas fona

8. septembrī ICE biržā tuvākā Brent naftas piegādes līguma cena pieauga līdz 99,5 dolāriem par barelu — augstākajam līmenim kopš 24. jūlija —, kas ir 2,5% virs iepriekšējās dienas slēguma, bet dienas otrajā pusē notika korekcija līdz 97,9 dolāriem. Kotācijas kopš mēneša sākuma kāpušas gandrīz par 10% pēc ASV un Irānas savstarpējiem triecieniem un hutu uzbrukuma Saūda Arābijas enerģētikas objektiem un ir 36% virs jūlija sākuma lokālā minimuma. Analītiķi pašreizējo ģeopolitisko prēmiju vērtē 15–25 dolāru apmērā par barelu, no kuriem 2–4 dolārus Freedom Global saista ar Krievijas naftas produktu eksporta kritumu; investīciju baņķieris Iļja Suškovs norāda, ka Goldman Sachs augustā fundamentāli pamatoto cenu vērtēja ap 80 dolāriem, un „daļa prēmijas jau atspoguļo faktisko piegāžu samazinājumu, nevis tikai bailes no turpmākas eskalācijas."

FAS degvielas cenu dēļ ierosinājusi 51 lietu un izteikusi 81 brīdinājumu

Krievijas Federālais pretmonopola dienests (FAS) sakarā ar nepamatotu degvielas cenu paaugstināšanu ir ierosinājis 51 lietu un izteicis 81 brīdinājumu, 8. septembrī valdības sanāksmē paziņoja vicepremjers Aleksandrs Novaks. Novaks uzdeva atbildīgajām iestādēm sagatavot Enerģētikas ministrijas un FAS vienošanās ar mazajām naftas pārstrādes rūpnīcām un neatkarīgajām degvielas uzpildes stacijām, kā arī kontrolēt K2, K3 un K4 ekoloģisko klašu degvielas marķējuma prasību ievērošanu un turpināt darbu pie degvielas tirgus monitoringa informācijas sistēmas. Degvielas deficīts Krievijā radās maija beigās, un 31. augustā Novaks jau bija uzdevis pastiprināt cenu veidošanas kontroli neatkarīgajās DUS, reģionos slēdzot cenu vienošanās starp vietējo vadību un uzpildes stacijām.

Boršča groza dārzeņi gada laikā Krievijā sadārdzinājušies par 20–38%

Pēc NTech datiem, nedēļā no 24. līdz 30. augustam 2026. gadā kāposti mazumtirdzniecībā maksāja 28 rubļus par kilogramu jeb par 38% vairāk nekā gadu iepriekš, bietes sadārdzinājās par 32% (līdz 35,4 rubļiem), kartupeļi par 30% (līdz 41,5 rubļiem), sīpoli par 32% (līdz 45,2 rubļiem) un burkāni par 20% (līdz 43,5 rubļiem). Rosstat 31. augusta dati uzrāda līdzīgu ainu: kartupeļi +35,3% (46,7 rubļi par kg), kāposti +35,2%, sīpoli +27,2% (57 rubļi), bietes +20,4%, burkāni +17,7% (58,5 rubļi), bet tomāti +24,2% līdz 165,9 rubļiem par kilogramu. Kommersant kā cēloņus min sējumu platību samazināšanos pēc pagājušā gada cenu krituma, degvielas deficīta dēļ sadārdzinājušos pārvadājumus no ražošanas reģioniem un darbaspēka izmaksu pieaugumu stingrākas migrācijas politikas dēļ.

Erevāna iesniedz sūdzību EAES par Krievijas ierobežojumiem armēņu precēm

Armēnijas ekonomikas ministra vietnieks Tigrans Gasparjans paziņoja, ka Erevāna iesniegusi sūdzību Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā par Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem armēņu preču importam, cerot, ka tie tiks atcelti ar EAES mehānismu palīdzību. Ierobežojumi ir spēkā kopš maija: Rosseļhoznadzor aizliedza ievest ziedus no Armēnijas un ierobežoja svaigu tomātu, zaļumu, zemeņu, piena, zivju un citas produkcijas piegādes, kas sakrita ar Erevānas tuvināšanos ES, lai gan uzraudzības dienests apgalvoja, ka lēmumi neesot politiski. 19. augustā Rosseļhoznadzor norādīja, ka ierobežojumus varētu mīkstināt vai atcelt pēc tam, kad Armēnija iesniegs atskaiti par sanitārajām pārbaudēm, konstatēto pārkāpumu izmeklēšanas rezultātus un turpmāko rīcības plānu.

Belousovs: Krievija dalās ar Tadžikistānu speciālās militārās operācijas kaujas pieredzē

Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs paziņoja, ka Krievija nodod Tadžikistānai Ukrainas karā gūto kaujas pieredzi. Pēc viņa vārdiem, Krievija apmāca Tadžikistānas militāros kadrus un īsteno pasākumus to apgādei ar bruņojumu, militāro un speciālo tehniku.

Krievija Piedņestrā izsniedz pirmās pases pēc Putina vienkāršotās pilsonības dekrēta

Krievijas vēstnieks Moldovā Olegs Ozerovs paziņoja, ka Piedņestras iedzīvotājiem izsniegta pirmā Krievijas pasu partija, kas noformēta vienkāršotā kārtībā saskaņā ar Vladimira Putina 15. maija dekrētu; pēc viņa vārdiem, procedūra pabeigta noteiktajā trīs mēnešu termiņā, „neraugoties uz visiem šķēršļiem". Ozerovs norādīja, ka saņemtas vēl vairāk nekā simts piekrišanas pilsonības piešķiršanai, bet vairāk nekā 60 tūkstoši Piedņestras iedzīvotāju jau iesnieguši dokumentus vai pieteikušies rindā. Neatzītajā republikā dzīvo aptuveni 455 tūkstoši cilvēku, no kuriem ap 220 tūkstošiem jau ir Krievijas pilsonība; pieteikumu pieņemšana sākās 25. maijā, un Moldovas prezidente Maja Sandu šo Maskavas lēmumu asi kritizēja.

Latvija apsver 300% muitas tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievedumam

Kā 8. septembrī ziņo Kommersant, atsaucoties uz izdevumu Diena, Latvijas valdība izskata iespēju noteikt 300% muitas nodokli Krievijas un Baltkrievijas graudu ievedumam. Premjerministrs Andris Kulbergs norādīja, ka paralēli tiks izstrādāts mehānisms, kas ļautu identificēt un aizliegt Krievijai pievienotajās teritorijās novākto graudu eksportu — tranzīta kravas pārbaudītu speciālisti un Ukrainas pārstāvji. Kulbergs uzsvēra, ka Latvija cenšas panākt vienotu nostāju ar Lietuvu un Igauniju, savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis akcentēja, ka valdības lēmumiem par graudiem pirmām kārtām jāaizsargā Latvijas zemnieku intereses.

Maskava: ASV raķešu izvietošana Norvēģijā izslēdz sarunas par stratēģisko stabilitāti

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova 7. septembrī paziņoja, ka ASV sauszemes vidēja un maza darbības rādiusa raķešu sistēmu izvietošana Eiropā, jo īpaši Norvēģijā, maigi izsakoties, anulēs priekšnoteikumus konstruktīvai sarunai ar Vašingtonu par stratēģiskās stabilitātes jautājumiem. Zaharova šo soli nosauca par kārtējo NATO destabilizējošo rīcību un norādīja, ka atbildes pasākumu ietvaros ASV sistēmu izvietošanas un vadības vietas, kā arī tās atbalstošā infrastruktūra kļūst par Krievijas stratēģiskās atturēšanas spēku īpašas uzmanības objektu, tostarp plānojot attiecīgo triecienlīdzekļu kaujas izmantošanu bruņota konflikta gadījumā. Ministrija piebilda, ka pašlaik nav izveidojušies labvēlīgi apstākļi saturīgam un produktīvam dialogam ar ASV par stratēģisko stabilitāti.

Ķīnas muita: Krievijas un Ķīnas tirdzniecība astoņos mēnešos pieaugusi par 28,4%

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde 8. septembrī paziņoja, ka šā gada janvārī–augustā Ķīnas un Krievijas savstarpējā tirdzniecība salīdzinājumā ar to pašu periodu 2025. gadā pieaugusi par 28,4% un sasniegusi 185,047 miljardus ASV dolāru. Ķīnas eksports uz Krieviju veidoja 84,675 miljardus dolāru (pieaugums par 30,7%), bet piegādes no Krievijas uz Ķīnu — 100,372 miljardus dolāru (pieaugums par 26,5%). Augustā divpusējās tirdzniecības apjoms bija 25,603 miljardi dolāru, no tiem Krievijas eksports uz Ķīnu — 13,752 miljardi, bet Ķīnas eksports uz Krieviju — 11,851 miljards dolāru.